Īsta māksla uz mana apģērba!

19.gadsimta beigās par labu gaumi, turību un izsmalcinātību liecināja maigas un liegas pasteļkrāsas. Taču tieksmei pēc neuzkrītošiem toņiem un modeļiem nebija lemts turpināties…

20.gadsimts ievieš lielas pārmaiņas krāsās

Kad 20.gadsimts pamazām uzņēma apgriezienus, no sievietēm vairs neviens negaidīja klusinātu kautrību, un viņas savai pašizpausmei sāka izmantot spilgtas krāsas un uzkrītošus rakstus. Pols Puarē ieviesa modē košas austrumnieciskas krāsas, izteiktus ornamentus un apdrukas, ko bija iespaidojusi kāda Krievu baleta uzstāšanās Parīzē. Sievietes vēlējās ļauties šai jaunatklātajai pārpilnībai un jauneklīgajai līksmībai, kas iepriekš bija tik nesasniedzama un sveša.

Jaunas tehnikas un apdrukas veidi

Revolūciju tekstilrūpniecībā radīja sietspiedes tehnika. Lai arī modernos, sietspiedē apdrukātos audumus sāka nēsāt jau Otrā pasaules kara laikā, košās, jautrās, optimistiskās apdrukas kļuva īpaši iecienītas 50.gados, kad kuplos svārkus un kleitas rotāja svītras, rūtiņas un koši ziedu raksti.

Vēl iespaidīgāki bija itāļu aristokrāta Emīlio Puči zīda audumi, kas ar savām apdrukām pārņēma grezno ikdienas apģērbu tirgus segmentu. Puči teicis: “Manas apdrukas ir ornamentāli raksti, kuru pamatā ir nepārtraukta kustība, taču to izvietojumā jaušams noteikts ritms.”

Art Deco un smalks zīds

60.gadu jauniešiem ārkārtīgi patika košās apdrukas, tajās bija interesantie popārta un opārta motīvi, milzīga ietekme no dažādiem mākslas novirzieniem un mākslas darbiem. Īpaši populāri kļuva apjomīgi zīda tērpi ar Art Deco stila apdrukām. Mati vien saceļas stāvus iedomājoties, cik mūsdienās izmaksātu tāds tērps no dabiskā zīda.

Starp citu, tērpu apdrukas nav nemaz tik nevainīgas kā sākotnēji šķiet. Jeb kurš audums, kas ir krāsots, ir kaitīgāks cilvēka ādai. Par to jums veselu lekciju varētu nolasīt jebkurš dermatologs. Dermatologs kā ādas ārsts zina teikt, ka āda, kas mūsu jūtīgākais orgāns, ļoti cieš no apģērbiem. Pat ja ikdienā velkam dārgus firmas apģērbus, kas iegādāti Rīgā, dārgā veikalā, tas nebūt nav garants kvalitātei. Jā, varbūt tērps ir labi nošūts, bet tas tāpat ir krāsots ar tām pašām ķīmiskajām krāsām… Visvairāk mēs ciešam no apakšveļas.

Louis Vuitton

Vairāki mākslinieki lietoja grafiti motīvus, lai tērpiem piešķirtu lielpilsētas ielu noskaņu. Kā piemērs – Louis Vuitton apdrukātās somiņas, kuras redzam arī Rīgas tirgū kā lērumu neveiksmīgu pakaļdarinājumu. Neteiksim, ka šī apdruka būtu īpaši skaista, tā vienkārši vēl aizvien ir modē un cilvēki akli seko šim brendam.