Jau no bērnības jāmāca rīkoties ar naudu

Tie bērni, kuri jau no agras bērnības ir saskārušies ar naudas jautājumiem, paši apguvuši dažādus jautājumus, kas skar šo tēmu, vēlāk dzīvē labāk prot pārvaldīt savu budžetu, izprot naudas plūsmu. Tas, protams, tādā gadījumā, ja vecāki ir nodevuši bērnam noderīgas prasmes, kā rīkoties ar naudu.

Nauda ir tēma, ko bieži vien vecāki aizmirst, kad audzina savus bērnus. Bet pēkšņi atceras pusaudžu vecumā un pat vēlāk, pārmetot bērniem, ka viņi neprot atbildīgi rīkoties ar piešķirtajiem līdzekļiem.

Te jāsaprot, ka vislabākā skola ir piemērs. Tādu finanšu pratību, kādu bērns redz ģimenē, viņš arī vēlāk pārņem sev. Tas var notikt pat neapzināti. Zemapziņā noglabājas informācija, situācijas. Un arī pats naudas kā tādas jēdziens. Ko bērns saredz naudā? Tikai iespēju tērēt? Vai tas ir kaut kaas vairāk? Enerģija, ko var izmantot savā labā, lai īstenotu mērķus, iegūtu zināšanas, veiktu uzkrājumus? Kā plānot un tālredzīgi domāt par naudu?

Jautājumu un aspektu ir ļoti daudz. Un liela daļa pieaugušo paši ar tiem visiem netiek galā. Par to liecina situācija, ka maza daļa cilvēku veido uzkrājumus, ka joprojām neapdomīgi tiek izmantots kreditēšanas sektors, bet pēc tam izmantota kredītu apvienošana, lai situāciju risinātu. Lai gan kredītu apvienošana vismaz ir gudrs lēmums, kas palīdz lietderīgāk tērēt un nepārmaksāt par kredītiem. Te var uzzināt vairāk:

http://www.latvijashipoteka.lv/lv/hipotekarais-kredits/kredits-privatpersonai/16/kreditu-apvienosana

Pieaugušajiem būtu jāsāk ar savu naudas apsaimniekošanas prasmju uzlabošanu. Bet pēc tam tālāk šīs zināšanas atbilstošā veidā jānodod tālāk.

  • krasanaMācīties krāt. Tas ir ļoti vērtīgs paradums, kam pamatus vajadzētu likt jau bērnībā. Tā ir lieliska pieredze redzēt, kā ilgākā laika posmā var iekrāt naudu kaut kam, ko ļoti vēlies, bet nevari atļauties. Krāšana bērnībā palīdzēs saprast, kāpēc jākrāj arī pieaugušā vecumā.
  • Piedalīties pirkumumu plānošanā. No zināma vecuma bērnu var aicināt piedalīties pirkumu plānošanā. Piemēram, izstrādā maltīšu plānu, pēc tam sarakstīt, kas jāpērk veikalā, tad ļaut bērnam arī pašam pēc saraksta savākt produktus. Tā ir ļoti noderīga prasme, ko būtu jāiemācās ikvienam, jo spontānie pirkumi, produktu izmešana ir nopietna problēma, kas tukšo gan maku, gan rada atkritumus.

Pašam nopelnīt. Par savam vecumam atbilstošiem darbiņiem bērns var saņemt nelielu samaksu, ko iztērēt pēc saviem ieskatiem. Tā viņš mācās saprast, kā vispār ģimenē ienāk nauda, kāda ir sajūta, kad par darbu saņem atalgojumu. Un tas vairo atbildību, ar kādu tā tiek iztērēta. Tas nav tas pats, kas iztērēt kabatasnaudu, kas uzrodas no zila gaisa. Paša nopelnītai naudai un par to iegādātai precei ir pavisam cita vērtība.