Nākamais vari būt arī tu

tuMums ikdienā ik pa laikam tiek lietots teiciens: “Ja pats sevi nesargāsi, Dievs arī tevi nesargās,” paužot veco gudrību, ka pirmais par visu, kas notiek savā dzīvē, atbildīgais esi tu pats. Gan to, ko esi paveicis, vai tieši pretēji – ko nepaveicis, tas viss ietekmē tavu un tavu līdzcilvēku dzīvi. Tomēr zināmā mērā šī gudrība mūsdienās līdz galam nestrādā, jo mēs nekad nevaram zināt, no kā mums sevi patiesībā ir jāpasargā.

Šodien kaimiņš nošķaudās, rīt tu sajūti, ka saaukstēšanās vīruss piemeklējis arī tevi, kaut gan šķita, ka esi padarījis visu, lai tas ietu secen. Diemžēl tā tas nenotiek, jo viss, kas ir apkārt, ir dzīvs un nepārtrauktā kustībā, mainībā. Ja kaimiņš dabūja vīrus A, tev atnācis “ciemos” jau kāds tā paveids.

Vai varam prasīt atbildību no citiem?

Nesen Aizkrauklē bija skumjš notikums, kad dzeramā ūdens apgādes sistēmā bija savairojusies Legionellas baktērija, kura pie noteiktiem apstākļiem var kļūt bīstama veselībai un dzīvībai, un pateicoties šīs baktērijas inficētam ūdenim ar leģionāru slimību saslima mazs bērniņš. Sabiedrība, protams, ir sašutusi un meklē vainīgos starp visām iestādēm, taču patiesība ir skarba – nevienam nebija pat nojausmas, ka ūdenī dzīvo tādas baktērijas un ka tās var izraisīt saslimšanu ar pneimoniju.

Ja nevienam par to nav ne jausmas un valsts ar likumdošanas palīdzību nav uzdevusi sekot līdzi šādas baktērijas iespējamai klātbūtnei, tad kā parastam cilvēkam var ienākt prātā veikt kaut kādas pārbaudes? Ūdens ir dzīvs un tajā var būt tūkstošiem baktēriju, un kāda cita rīt var būt bīstama. Kā lai mēs zinām, ka mums no tā ir jāsargājas?

Pieredzes rūgtā mācība

Pēc šāda skaļa notikuma mēs gūstam mācību un nebrīnīšos, ja tiks radīti jauni noteikumi, vai tiks papildināti vecie, nosakot, ka pārbaudot ūdens kvalitāti mums jāuzrauga vēl par vienu baktēriju vairāk. Tas būtu tikai loģiski un apsveicami.

Diemžēl tieši šādā veidā mēs attīstāmies. Caur rūgtu mācību un citu cilvēku pieredzēm, caur kļūdām, kas grauj mūsu veselību un pat dzīves.

Vairot labo

Tieši tāpēc doma, ka par spīti sliktajam mums apkārt, līdzsvaru varam sagādāt paši – vairojot labo, nav slikta. Mums nevar izdoties sevi pasargāt no kaut kā slikta, taču mēs varam vairot labu, lai maksimāli šo slikto mazinātu. Aizkraukles leģionāru slimības gadījumā labais ir atbalsts ģimenei, turpmākie pasākumi šādas baktērijas iznīdēšana un maksimāla iedzīvotāju informēšana par pasākumiem, kas jāveic, kamēr citos gadījumos tā var būt kaut kas cits.

Mūsu pasaule ir pilna ar nepatīkamiem notikumiem, daudz kas paiet un sākas kaut kas jauns. Kaut vai tā pati skola – ir cilvēki, kas šo periodu atceras ar zobu sāpēm, jo tās ir bijušas īstas mocības. Kādam kreņķus sagādājis pedagogs, citam nesaprotama mācību viela, vēl kādam nesakārtotas attiecības ar vienaudžiem, tāpēc izlaidumā visi ir laimīgi, jo var aizvērt vienas durvis un atvērt nākamās.

Var jau vienkārši tās aizvērt, bet var aizvērt ar skaistu un labestīgu punktu. Kāpēc gan neizdarīt to ar dāvanu palīdzību? Ja nesapraties ar pedagogiem, uzdāvini viņiem dāvanas izlaidumā, pateicībā par to, ka viņi iemācījuši – dzīvē viss nenāk viegli un vienmēr būs kāds, ar kuru tu nespēsi saprasties. Nezini, kādas būtu labas dāvanas izlaidumā tiem cilvēkiem, kas tev sagādāja raizes? Kaut vai Spa! Lai relaksējas un uz jauniem darbiem palūkojas ar gaišāku skatu.